Iepriekš pazīstama kā Dievmātes Patvēruma baznīca, Kristus Piedzimšanas baznīca raksturojas ar tradicionālo pareizticīgo svētnīcu arhitektūru – pieci zilas, ķiveres formas kupoli sniedzas debesīs. Lai gan ēka ir neliela, tā izstaro varenību un svinīgumu. Ir būtiski, ka kupolu skaitam ir simboliska nozīme pareizticīgo reliģiskajā arhitektūrā. Pirms 1387. gada, kad Lietuva tika kristīta, daudzi valdnieki ar zemēm slāvu teritorijās bija pieņēmuši pareizticību jeb Austrumu kristietību. Tā ir viena no trim galvenajiem kristietības atzariem. XIX gadsimta vidū ģenerālis Božerans, kuram cariskās varas iestādes nodeva Bukišķu muižu, kas agrāk piederēja Radvilu dzimtai, finansēja Kristus Piedzimšanas baznīcas celtniecību. Pēc Pirmā pasaules kara katoļi mēģināja pārņemt baznīcas ēku savām vajadzībām. Tomēr tiesa šo prasību atzina par nepamatotu, jo sākotnējo baznīcu bija uzcēlis pareizticīgais ģenerālis. Tiek uzskatīts, ka Božeranu ģimene ir apbedīta Kristus Piedzimšanas baznīcas kriptās. Bukišķu Pareizticīgo Kristus Piedzimšanas baznīca ir Lietuvas kultūras mantojuma objekts, kas izceļas ar savu sakrālo un arhitektonisko nozīmību. Šī baznīca, viena no vairāk nekā piecdesmit pareizticīgo svētnīcām Lietuvā, pieder Viļņas reģiona pareizticīgo dekanātam. Šeit notiek dievkalpojumi, sakramenti un citas aktivitātes. Informāciju par norisēm iespējams iegūt pa tālruni vai tiešsaistē. Arhitektūra Kristus Piedzimšanas baznīcas arhitektūra ietver historizma stilam raksturīgas iezīmes. Historisms ir mākslas stils, kas atkārto pagātnes mākslas formas, balstoties uz zinātniskiem mākslas vēstures pētījumiem un papildināts ar mūsdienu tehnoloģijām. Historisms uzsver varenību, masīvumu un greznas detaļas. Gaiši dzeltenās krāsas nelielā Bukišķu baznīca rada krāšņuma iespaidu. Taisnstūra plāna baznīcai ir apsīda – pusapaļa ēkas daļa, kas pārsegta ar puslodes kupolu. Papildus centrālajam kupolam baznīcas sānu torņos ir vēl četri astoņstūra ķiveres formas kupoli. Visi tie ir zilā krāsā. Ir būtiski, ka kupolu skaitam pareizticīgo baznīcu arhitektūrā ir īpaša nozīme. Pieci kupoli simbolizē Pestītāju un četrus evaņģēlistus – Mateju, Marku, Jāni un Lūku. Viens kupols godā Dievu, trīs kupoli attēlo Svēto Trīsvienību, bet septiņi kupoli simbolizē septiņus sakramentus. Vēsture Bukišķu muiža ilgu laiku piederēja Radvilu dzimtai. Pēc 1863. gada sacelšanās cariskā vara konfiscēja

muižu no slavenās Lietuvas dižciltības, un jaunais īpašnieks kļuva ģenerālis Božerans. Tieši viņa – pareizticīgā – iniciatīvā tika uzcelta jauna ķieģeļu baznīca un nosaukta par Dievmātes Patvēruma baznīcu. Pēc Pirmā pasaules kara Viļņas reģions tika nodots katoļu Polijai. Vietējie ticīgie vēlējās pārņemt baznīcu un izmantot to kā draudzes kapelu – fīliju. Baznīcas terminoloģijā fīlija ir atsevišķa struktūra bez draudzes statusa, dažkārt bez altāra. Tiesa aizliedza baznīcas nodošanu katoļiem, jo tās sākotnējais mērķis bija kalpot pareizticīgajiem. Turklāt Viļņas pareizticīgie ticīgie iebilda pret šo nodošanu. Baznīcas ēka tika smagi bojāta Otrā pasaules kara laikā. Ilgu laiku nebija iespējams to pienācīgi uzturēt. Tikai aptuveni pirms desmit gadiem Kristus Piedzimšanas baznīca tika restaurēta un atjaunota. Pareizticība (Austrumu kristietība) Pareizticība, jeb Austrumu kristietība, tulkojumā no grieķu valodas nozīmē “pareizā ticība”. Tā ir otrā lielākā kristietības atzara pasaulē un Lietuvā pēc katoļticības. Šī kristietības forma radusies no senās grieķu kultūras un bieži tiek saukta par Austrumu jeb Grieķu pareizticīgo baznīcu. Rietumu un Austrumu baznīcas šķīrās 1054. gadā, un tās atšķiras pēc rituāliem, liturģijas un valodas. Pareizticība Lietuvā Vēstures avoti liecina, ka pareizticīgo kopiena Lietuvā pastāv kopš XIII gadsimta. Lietuva sastapās ar pareizticību vēl pirms kristības pieņemšanas. Pagānu valdnieki, kas pārvaldīja pareizticīgās slāvu zemes austrumos, bieži pieņēma šo ticību. Līdz XV gadsimta vidum vairāk nekā 50 Lietuvas valdnieku bija pareizticīgie. No Lietuvas izcelsmes pareizticīgajiem ir seši svētie. Kanonizēti ir Daumants (zināms kā Timotejs), Mindauga radiniece Haritīna, mūks Elīss, kā arī Viļņas mocekļi Antonijs, Jānis un Eistatis. Visu trīs mocekļu relikvijas glabājas Svētā Gara klosterī Viļņā. Lietuvas Pareizticīgo baznīca pieder Maskavas un Visas Krievijas patriarhātam. Tā ir viena no deviņām tradicionālajām reliģijām valstī un otrā lielākā pēc ticīgo skaita. Lietuvā reģistrētas 57 pareizticīgo draudzes, kas apvieno aptuveni 125 000–140 000 cilvēku (aptuveni 4 procenti iedzīvotāju). Pareizticīgo dievnami atrodami visās lielākajās un daudzās mazākajās pilsētās. Viļņā atrodas pareizticīgo bīskaps, Dievmātes Aizmigšanas katedrāle un Lietuvas pareizticības garīgais centrs – Svētā Gara klosteris.