MyTravis

Karte / Apmeklētās vietas / Daba

Upuru kalns

300

0 no 5

(0 atsauksmes)

Parasti kalnus, uz kuriem reiz atradusies vai vēl atrodas pils, dēvē par pilskalniem, un tiem raksturīgas aizsargvaļņu struktūras. Pats vārds "pils" cēlies no lietuviešu vārda "pilti" – "liet" vai "kaist". Upuru kalns ir viens no aptuveni tūkstoš pilskalniem Lietuvā.

Informācija

Kā nokļūt tur?

54.646408, 24.938036

Maršruta plāns

Dalīties:

Elpu aizraujošā Traķu ainava ar ezeriem un upēm ir ievērības cienīga ne tikai ar dabas skaistumu, bet arī ar bagātīgu kultūras un vēsturisko mantojumu. Rietumu krastā pie Luku (Bernardīnu) ezera pussalas galā slejas 17 metrus augsts kalns, kas nosaukts par Upuru kalnu. Tā virsotne, apaugusi ar retām lapu kokiem, piedāvā iespaidīgu skatu uz ezeru ieskauto Traķu salaspili. Parasti kalnus, uz kuriem reiz atradusies vai vēl atrodas pils, dēvē par pilskalniem, un tiem raksturīgas aizsargvaļņu struktūras. Pats vārds "pils" cēlies no lietuviešu vārda "pilti" – "liet" vai "kaist". Upuru kalns ir viens no aptuveni tūkstoš pilskalniem Lietuvā. Tāpat kā citi pilskalni, arī Upuru kalna galvenais mērķis bija pils un apkārtējās apmetnes aizsardzība. Apdraudējuma gadījumā vietējie iedzīvotāji pulcējās kalna virsotnē, lai aizstāvētos, un tur arī pulcējās karaspēks. Mūsdienās kalna virsotne ir 45 metrus gara un 17 metrus plata. Kalna aizsardzību stiprināja 18 metrus plats un 3 metrus dziļš grāvis. Rakstiskajos avotos Traķu pussalas pils un tās aizsardzības sistēma ar Upuru kalnu pieminēta reti. Tiek uzskatīts, ka pussalas pili 14. gadsimta vidū sāka celt hercogs Ķēstuts, un celtniecība ilga ap 20 gadiem. Līdz tam lielkunga rezidence bija Vecajos Traķos – aptuveni 3 km no pilsētas centra. 2005 gadā ar Lietuvas Republikas kultūras ministra rīkojumu Upuru kalns tika atzīts par valsts aizsargājamu objektu. Mūsdienās

kalna pakājē notiek dažādi pasākumi – viduslaiku svētki, jāšanas sacensības, retro automobiļu izstādes. Nosaukuma izcelsme Traķu pussalas pils teritorijā esošais pilskalns jau kopš seniem laikiem tiek saukts par Upuru kalnu, taču nosaukuma izcelsme joprojām ir noslēpums! Plaši izplatīta leģenda vēsta, ka kalnā pagāni upurējuši dieviem. 19. gadsimta vidū grāfs Eustačijs Tiškevičs, pētot kalnu, atrada caurumotu karoti un uzskatīja, ka to varēja izmantot asiņu savākšanai upurēšanas rituālos. Vēlāk arheologi noteica, ka šis priekšmets ir daudz jaunāks. Līdz šim nav atrasts neviens ticams avots, kas apstiprinātu, ka šeit tiešām notikuši pagānu rituāli. Pilskalns kā aizsardzības būve Pilskalnu galvenā funkcija bija aizsardzība, tāpēc tie tika izvietoti ģeogrāfiski izdevīgās vietās – starp ūdeņiem vai uz stāviem nogāzēm. Augstums un stāvums padarīja piekļūšanu grūtāku. Dabiskās aizsardzības tika pastiprinātas ar cilvēku veidotiem vaļņiem un grāvjiem. Uzkāpt 17 metrus augstajā stāvā Upuru kalnā arī šodien nav viegli, taču no dienvidrietumu puses ved kāpnes, kas ļauj baudīt skatu no augšas. Mūsdienās ir grūti atrast pilskalnu, kas pilnībā saglabājis savu sākotnējo izskatu. Bieži vien nepieciešama iztēle, lai ieraudzītu senos vaļņus, grāvjus un nogāzes. Var arī mēģināt iztēloties viduslaiku bruņinieka smago bruņojumu, kas reizēm svēra līdz pat 40 kilogramiem!

Pamanījāt kļūdu? Ziņot