MyTravis

Karte / Apmeklētās vietas / Pilskalni

Traķu pussalas pilsdrupu un citu būvju komplekss

463

5 no 5

(1 atsauksmes)

Informācija

Kā nokļūt tur?

54.646481, 24.937561

Maršruta plāns

Dalīties:

Ainaviskajā Traķu reģionā, ko ieskauj ezeri, kopš seniem laikiem ir bijušas slavenas trīs pilis. Pirmā – Vecā Traķu pils, ko uzcēla lielkņazs Ģedimins un kur dzimis Vitauts Dižais – atrodas apmēram 4 km uz dienvidiem no vecpilsētas. Jaunās Traķu salas pils – gotiskās 15. gadsimta Lietuvas Lielkņazistes aizsardzības arhitektūras šedevrs – un Pussalas pils apliecināja tā laika valsts ekonomisko un militāro varenību. Jāuzsver, ka gotiskā Salas pils ir vienīgā šāda tipa pils Centrālajā un Austrumeiropā, kas atrodas starp ezeriem. Savukārt Pussalas pils, kas bija lielāka par Salas pili, 15. gadsimtā bija viena no lielākajām nocietinājuma tipa pilīm Lietuvā. Toreiz tā bija ne tikai lielāka, bet arī nozīmīgāka par Salas pili. Laika gaitā Pussalas pils funkcija mainījās. No stratēģiski nozīmīgas nocietinātas pils tā kļuva par Lietuvas lielkņazu un viņu dēlu rezidenci. Vēlāk to izmantoja kā cietumu augsta ranga valsts ienaidniekiem. 17. gadsimta beigās tur darbojās dominikāņu klosteris, bet cariskajā laikmetā – policijas iecirknis un tiesa. Otrā pasaules kara laikā šeit darbojās gestapo, bet pēc kara – KGB cietums. Mūsdienās Pussalas pils ir atjaunota, kļuvusi par daļu no Traķu vēstures muzeja un atvērta apmeklētājiem. 2005. gadā atklātā sakrālās mākslas ekspozīcija piedāvā vairāk nekā 200 unikālu eksponātu, kas saistīti ar baznīcas dzīvi. Apmeklētāji var aplūkot monstrances, ornātus, albarelus u.c. Aukų kalns (Upuru kalns) ir pussalas augstākais punkts un viens no tūkstošiem Lietuvas pilskalnu. No 17 metrus augstā lapu kokiem klātā kalna paveras lielisks

skats uz apkārtējiem ezeriem un sarkano gotikas stila Salas pili. Leģenda vēsta, ka kalna nosaukums cēlies no senajiem pagānu upurēšanas rituāliem. 19. gadsimta vidū izrakumu laikā tika atrasta caurumota karote. Grāfs Eustačijs Tiškevičs uzskatīja, ka tā izmantota asinīm upurēšanas rituālos. Katru gadu Pussalas pilī notiek viduslaiku festivāls, kas piesaista apmeklētājus ar savu īpašo seno gaisotni. Šeit var sastapt amatniekus, tirgotājus, bruņiniekus, mākslas kolektīvus un pat raganas, kas iepazīstina apmeklētājus ar savām prasmēm. Pussalas pils Rakstiskos avotos Pussalas pils minēta reti. Ir zināms, ka 14. gadsimta beigās šeit jau pastāvēja pils. Tā saukta arī par Lielo pili, tā bija daļa no Traķu un Viļņas aizsardzības kompleksa. Pils atradās starp Galves un Luku (Bernardīnu) ezeriem, tās aizsardzību stiprināja mūra nocietinājumi. Tajā laikā tā bija gan lielāka, gan nozīmīgāka par mūsdienās populāro Salas pili. 15. gadsimtā Lielās pils nozīme sāka mazināties. Zemes tika sadalītas muižniekiem, bet pati pils kalpoja kā cietums augsta ranga ienaidniekiem un gūstekņiem. Tiek stāstīts, ka vēlāk pilsētas iedzīvotāji sāka nojaukt pils mūrus, lai izmantotu ķieģeļus un akmeņus savu māju būvniecībai. Pussalas pils ir viena no lielākajām nocietinājuma tipa pilīm Lietuvā. Šāda tipa pilīm raksturīgs iekšējais pagalms, ko ieskauj aizsargmūris ar šaušanas atverēm, torņiem un vārtiem. Šādas pilis bieži tika būvētas grūti sasniedzamās vai ūdeņainās vietās. Ezeri, stāvas nogāzes, dziļi grāvji vai augsti vaļņi apgrūtināja ienaidnieku piekļuvi.

Pamanījāt kļūdu? Ziņot