Raudones dzirnavas pirmo reizi minētas 1717. gadā kopā ar pili un krogu Raudonē. Tiek uzskatīts, ka, tāpat kā pili, arī dzirnavas projektējis arhitekts Štegemans. Dzirnavu būvniecība, domājams, sākusies ap 1860. gadu, jo Napoleona Ordas 1875.–1876. gada zīmējumā jau redzams šīs ēkas stūris. Tas norāda, ka sienas tajā laikā jau bija uzceltas, lai gan maz ticams, ka dzirnavas bija pilnībā aprīkotas, jo arī pils vēl nebija pabeigta.
Tiek uzskatīts, ka dzirnavu iekštelpas tika ierīkotas pēc 1877. gada. Pat pēc Pirmā pasaules kara ēkā vēl dzīvoja cilvēki, un tajā tika turēti Juozasa de Faria e Kastro zirgi, rati un pajūgi, kā arī daļa telpu tika izmantotas graudu uzglabāšanai. Par šo faktu liecina arī vietējais iedzīvotājs Jons Stirbijs, kurš
Raudonē dzīvojis kopš bērnības. Vēlāk arhīva dokumenti apstiprina, ka ēka sākotnēji nebija paredzēta kā dzirnavas.
Raudones dzirnavas tika aprīkotas 1924. gadā, bet 1923. gadā tajā pašā ēkā tika izveidots spirta brūzis. Tātad ēkas sākotnējais mērķis bija kalpu dzīvojamās un saimniecības telpas, nevis dzirnavas.
Pēc kara šeit darbojās valsts dzirnavas un tika ierīkota zāģētava.
Pašlaik Raudones dzirnavas ir atvērtas apmeklētājiem, kuri var apskatīt vēl saglabājušos Vācijas uzņēmuma “Gebr. Seck–Dresden” aprīkojumu. Šīs dzirnavas kādreiz varēja ražot augstākās kvalitātes miltus.
Raudones dzirnavas ir atvērtas apmeklētājiem nedēļas nogalēs no plkst. 10:00 līdz 18:00. Mēs apsolām – nenožēlosiet apmeklējumu!