Buividu kopiena, kas ir svarīgs pagasta un draudzes centrs, kopš 2012. gada ar lepnumu nes savu oficiālo ģerboni, kurā attēlots stāvošs briedis. Šis simbols izceļ vietējo mežu bagātību un daudzveidību, savukārt sarkanā krāsa atspoguļo iedzīvotāju degsmi, drosmi un cīņu par brīvību. Ģerbonī redzamā Svētā Jura baznīca simbolizē kopienas reliģiozitāti un vēsturisko mantojumu.
Buividu ciems ir pazīstams ar diviem arhitektoniski un garīgi izciliem objektiem – Svētā Jura baznīcu un Svētā Floriana kapelu. Šie objekti ar savu unikālo arhitektūras stilu un sakrālo nozīmi tiek uzskatīti par valsts kultūras vērtībām.
Buividu vēsture saistīta ar XVIII gadsimtu, kad muižnieks Mikolas Radziševskis nodibināja iespaidīgo Svētā Jura baznīcu un Svētā Floriana kapelu, veicinot kultūras ainavas veidošanos. Pričiūnu Svētā Ignācija kapela, kas pazīstama ar jūlijā notiekošajām atlaidām par godu Svētajam Ignācijam no Lojolas, ir vēl viens nozīmīgs reliģiskā mantojuma objekts,
kas pulcē ticīgos no visas valsts.
Lietuvā, vienīgajā Baltijas valstī ar musulmaņu dievkalpojumu vietām, Buividu mošeja ir vēsturisks un arhitektūras dārgums. Svētā Ignācija ikgadējās atlaidas ir lieliska iespēja piedzīvot garīgumu un kopienas vienotību, kā arī godināt māsas Vandu Boniševsku un Helēnu Majevsku, kuru dzīve un darbs cieši saistīts ar šo vietu.
Pričiūnu apkārtne nav tikai reliģisks, bet arī dabas objekts, kas apmeklētājiem piedāvā unikālu dabas un vēstures savienojumu. Rēvas pilskalns un citi arheoloģiskie objekti ļauj ielūkoties pagātnē un izprast šī reģiona kultūras un vēsturisko nozīmīgumu.
Svētā Jura baznīca un Svētā Floriana kapela, kopā ar Svētā Ignācija no Lojolas un jezuītu mantojumu, uzsver Lietuvas garīgās un kultūras vēstures bagātību. Buividu kopienas un tās svētvietu vēsture ir neatņemama valsts kultūras identitātes daļa, kas apmeklētājiem sniedz ne tikai reliģisku pieredzi, bet arī dziļu izpratni par vēsturi un kultūru.