Šarnele, kas atrodas tikai kilometru uz ziemeļrietumiem no Žemaitijas Kalvarijas, ir ciems ar senu vēsturi, kas aizsākas 16. gadsimta sākumā. Apmēram 5 kilometrus garais un gandrīz 20 kvadrātkilometrus plašais izklaidus ciems ir pazīstams ar labi uzturētām viensētām. Viena no tām ir dzejnieka Vītauta Mačerna (1921–1944) dzimtā māja, kurā pavadīta viņa bērnība – iedvesmu, ko viņš smēlās dzimtajā ciemā, atspoguļo viņa dzeja. Mačerna piemiņa Šarnelē tiek godināta ar iniciatīvu “Akmens vīzijas”, kuru iedzīvinājis vietējais vēsturnieks Konstantīns Bružs.
Ciemata apkārtnē paceļas pilskalns, kas pazīstams kā Švedkalns, un klusais Šarneļes ezers. Arheologs Vlads
Žulkus norāda, ka šajā pilskalnā kādreiz atradusies Šarneļes pils. Kopā ar netālu esošajiem Garda (Žemaitijas Kalvarijas pilskalna) pils drupu paliekām šīs nocietinātās vietas ietilpa vienā vēsturiskā teritorijā – kuršu zemē, kas zināma kā Ceklis. Šarneļes pilskalns ir nozīmīgs arheoloģisks objekts, kura izrakumi ir būtiski bagātinājuši zināšanas par Žemaitijas vēsturi. Jaunākie atradumi tika veikti 2006. gadā, rekonstruējot ceļu starp Žemaitijas Kalvariju un Barstīčiem, kad tika atklāts sens kultūrslānis no Šarneļes apmetnes.
Šarnele ir nozīmīgs vēsturiskā un kultūras mantojuma punkts, kas piedāvā unikālas ainavas un iespēju iepazīt Lietuvas pagātni.