Soru Svētā Antonija no Padujas kapela, pazīstama kā Soru kapela, atrodas trīs draudžu – Alsēdžu, Gegrēnu un Žemaitijas Kalvarijas – krustpunktā, simbolizējot vienotību un mieru starp dažādām kopienām. Interesanti, ka nosaukums cēlies no seno žemaišu valodas, kurā vārdus “dusmas, ķildas” aizstāja ar “sora”, norādot, ka kapela kalpo kā izlīguma un sabiedrības vienotības vieta.
Kapela tika uzcelta 1917. gadā pēc Daugēlu muižas īpašnieka Klemensa Daugēlas iniciatīvas. Leģendas vēsta, ka 17. gadsimtā šeit esošo baznīcu nodedzināja zviedru karavīri. Padomju okupācijas laikā Daugēlu muižā dzīvojošie mariāņu mūki kapelā vadīja Svētās
Mises, laulības un kristības. Lai gan muižas īpašnieki tika izsūtīti, kapela izdzīvoja – tās pārraugs to pat pārklāja ar skārda konservu kārbām, lai aizsargātu.
Vietējie iedzīvotāji stāsta leģendas par spēcīgu zvanu un Marijas statuju, kas reiz atradusies tornī, bet noslēpumaini pazudusi. Tiek runāts arī par kapsētu tuvumā, kur apglabāti daudzi zīdaiņi un mazi bērni, kā arī par partizānu bunkuru, kas atradies zem kapelas.
Lai gan kapelas iekšpuse nav pieejama apmeklētājiem, to uztur Žemaitijas Kalvarijas draudzes priesteri. Kapela joprojām ir vieta, kas piepildīta ar stāstiem un noslēpumiem, aicinot apcerēt pagātni un kopienas garu.