Kražiu Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas baznīca (1757–1763), celta vēlīnā baroka stilā, ir pazīstama visā Lietuvā kā katoļticības un lietuviešu identitātes aizstāvēšanas simbols. Tā kļuva par vēstures daļu pēc Kražiu slaktiņa notikumiem, kas izskanēja visā Eiropā. Pēc tam, kad cariskās varas iestādes slēdza klosteri, bija plāns nojaukt arī baznīcu. Ticīgie lūdza pārvērst klostera baznīcu par draudzes baznīcu, vērsās pie varas iestādēm, cara, citu valstu valdniekiem un bīskapiem. Vietējie iedzīvotāji dienu un nakti sargāja baznīcu, lai nepieļautu tās slēgšanu. 1893. gada 22. novembrī
cara žandarmi un kazaki brutāli centās apspiest vietējos iedzīvotājus – tika nogalināti 9 cilvēki un ievainoti 50. Šis vēsturiskais notikums, pazīstams kā Kražiu slaktiņš, kļuva par katoļticības un lietuviešu identitātes aizstāvēšanas simbolu.
Kražius apmeklējošie tūristi var aplūkot divtorņu vēlīnā baroka stila baznīcu, kas dominē pilsētas panorāmā. Iekšpusē joprojām ir sols, kas kalpo kā drūma atgādne par Kražiu slaktiņu – tiek teikts, ka kazaki pie tā piesēja savus zirgus. Baznīcas interjerā dominē centrālais baroka altāris. Viesi var apskatīt arī vienas no lielākajām ērģelēm Žemaitijā.