Pirmās bākas celtniecība Nidā sākās 19. gadsimta otrajā pusē. Sarkanā ķieģeļa sešstūra tornis, 27 metrus augsts, pacēlās līdz ar 51,4 metrus augstā Urbo kalna apzaļumošanu. Lielākais izaicinājums bija pārvietojošās kāpas, kas prasīja dziļus, 3 metrus pamatīgus pamatus.
Bāka darbu sāka 1874. gada 24. oktobrī. Tai piekļūt varēja pa ar akmeņiem bruģētu celiņu ar diviem simtiem pakāpienu, kas saglabājušies līdz mūsdienām. Šīs kāpnes izbūvēja franču karagūstekņi 1870.–1871. gadā. Tajā atradās Fresnela optiskā sistēma ar minerāleļļas degli. Ik pēc 10 sekundēm tā raidīja 4 sekunžu zibšņus, kas bija redzami 21 jūras jūdzes attālumā. Bāka brīdināja arī par vētrām – tās augšdaļā bija sānu antenas, ar kuru palīdzību signālu sargs pacēla atbilstošus karogus.
Pašreizējā
Nidas bāka uzcelta 1953. gadā. Tā ir dzelzsbetona cilindrisks tornis ar horizontālām sarkanām un baltām joslām. Tornis ir 29,3 m augsts un atrodas 79 metrus virs jūras līmeņa, 900 metrus no jūras. Baltais signāls redzams 41 km (22 jūras jūdžu) attālumā. Tāpat kā Klaipēdas bāka, Nidas bāka ir iekļauta starptautiskajās navigācijas kartēs un norādījumos.
Līdz 2016. gada novembrim bākā darbojās sešu lampu sistēma – iedegās tikai viena, un nākamā iedegās automātiski, kad iepriekšējā izdega. Sistēma bija novecojusi, detaļas un lampas vairs nebija pieejamas, tāpēc to aizstāja ar modernām LED lampām. Tagad ir trīs lampas: divas mirgo jūras virzienā, viena – lagūnas. Signāla raksts: divi īsi 0,2 sekunžu zibšņi ar 1,2 sekunžu intervālu un 4,2 sekunžu pārtraukums. Kopējais cikls – 5,8 sekundes.