Dzintara līcis ir maza, gleznaina līcīte Jodkrantes ziemeļu pusē. Mūsdienās katru jūniju šeit notiek niedru skulptūru simpozijs. Skulptūras priecē apmeklētājus visu vasaru un tiek sadedzinātas rudens ekvinokcijas svētkos.
1855. gadā, padziļinot Kuršu jomas dibenu pie Jodkrantes, tika atrasts dzintars. Tas piesaistīja uzņēmēju interesi. Bijušais dzirnavnieks un kuģu īpašnieks Vilhelms Štantjens ar Gdaņskas tirgotāju atbalstu izveidoja firmu “W. Stantien and M. Becker”. Valsts, kas veica kuģošanas kanāla padziļināšanu, atbalstīja arī dzintara ieguvi. Uzņēmums attīstījās, piesaistot vietējos iedzīvotājus kā lētu darbaspēku. Tika uzceltas barakas, darbnīcas, piestātne un nirēju aprīkojuma cehs. Jodkrante kļuva
par industriālu ciematu.
Vasarā dzintaru raktuvēs strādāja 3 maiņās, līdz 30 nedēļām gadā. No 1860. līdz 1890. gadam tika iegūti ap 75 000 kg dzintara gadā. 1890. gadā līgums netika pagarināts un darbība pārtraukta.
Rokot ostas zonā, tika atrasti vidējā neolīta un bronzas laikmeta dzintara artefakti – Jodkrantes dzintara dārgums. To saglabāšanā liela loma bija profesoram Rihardam Klebam. Viņš aprakstīja kolekciju savā grāmatā “Akmens laikmeta dzintara rotājumi”. Pēc kara saglabājās tikai pieci priekšmeti, kas glabājas Getingenes Universitātes muzejos. Pēc Kleba grāmatas māksliniece Brone Kunkuliene izveidoja divus dzintara kopiju komplektus, kas atrodami Palangas dzintara muzejā un Mizgira galerijā Nidā.