Pliki ciems, kas zināms kopš 18. gadsimta sākuma un atrodas netālu no Danes un Eketes upju satekas, 1891. gadā kļuva par neatkarīgas luterāņu draudzes centru. Šī draudze apvienoja 25 apkārtējos ciemus, tostarp Baugštininkus, Egļinus un citus, kas agrāk piederēja Kretingales un Klaipēdas zemnieku draudzēm.
Pateicoties kopienas entuziasmam, 1896. gadā tika uzcelta iespaidīga neogotikas stilā veidota vientorņa ķieģeļu baznīca ar unikālām arhitektoniskām iezīmēm.
Pliku baznīca, kas tapusi ar Lielās Lietuvas pārstāvja Fēliksa Žemaitaiša iniciatīvu, lepni slejas pie Klaipēdas–Jokūbavas ceļa. Tā ir ne tikai arhitektūras,
bet arī vēsturisks reģiona dārgakmens. Baznīcai blakus atradās draudzes skola, kas tika dibināta neilgi pēc baznīcas iesvētīšanas un kļuva par izglītības un kultūras centru. Interesanti, ka Prūsijas reliģisko lietu ministrs Roberts Bosses personīgi novērtēja skolas mācību efektivitāti.
Neskatoties uz vēsturiskajiem pārbaudījumiem, Pliku draudze izdzīvoja un tika atjaunota 1948. gadā, saglabājot savu kultūras un garīgo nozīmi. Mūsdienās Pliku evaņģēliski luteriskā draudze, lai gan mazāka nekā agrāk, joprojām ir aktīva un dzīvīga, apliecinot reģiona garīgā un kultūras mantojuma noturību.