Pilskalns izveidots izvirzītā zemesragā Lapaines upes kreisajā krastā. Par ziemeļu–dienvidu virzienā orientēto, iegareno platformu informācijas nav, jo to 19. gadsimta beigās – 20. gadsimta sākumā noskaloja Lapaine. Saglabājies dienvidu pusē esošs valnis – 17 metrus garš, 5 metrus augsts un 12 metrus plats, aiz kura ir 13 metrus plats un 1 metru dziļš grāvis. Nogāzes ir stāvas, līdz 15 metrus augstas.
Valnis ir apaugis ar krūmiem. 1994. gadā Lapaines upes izskalojamās nogāzes tika nostiprinātas ar akmens iekārtām.
Pilskalns pazīstams arī kā Lapaines vai Vilūnu pilskalns.
Dienvidu un rietumu pakājē atrodas 1,3 hektārus liela
apmetne, kurā atrasti grubuļotas un rievotas keramikas fragmenti.
Pilskalns datējams ar 1. līdz 2. gadsimta sākumu.
Leģenda vēsta, ka pilskalnu uzbūvējuši franču karavīri.
Lai to sasniegtu, jābrauc pa Kruoņas–Jezenas ceļu (ceļš Nr. 129) un jānogriežas uz Migonys pusi. Tad jāpagriežas pa kreisi (uz dienvidiem) un jābrauc 900 metrus Purvininku virzienā. Aiz pēdējās viensētas labajā pusē jāpagriežas pa labi (rietumiem) un jābrauc 300 metrus. Pilskalns atrodas 150 metrus pa labi (uz ziemeļiem) no ceļa.
Vieta ir aizaugusi ar krūmiem un kokiem, nav norāžu, taču ir informācijas stends, un piebraucamais ceļš nav izveidots.