Perkūnkalns, kas atrodas starp Kūnas strautu ziemeļrietumos un Cirklišķu ezera ieleju dienvidrietumos, izceļas ar savu ģeogrāfisko izvietojumu un vēsturisko nozīmi. Tā nogāzes, kuru augstums sasniedz 10–11 metrus, veido iespaidīgu un ainaviski dramatisku reljefu. Pilskalna virsotnē atrodas ovāls plakums (30 × 20 metri), ko ietver vaļņi, kuru augstums svārstās no 0,6 līdz 1,2 metriem – tie veido aizsargstruktūru, kas iezīmē kalna perimetru.
Īpaša uzmanība pievēršama nostiprinājumiem dienvidaustrumu un ziemeļaustrumu nogāzēs, kur vaļņu augstums sasniedz līdz vienam metram, kā arī rietumu nogāzei, kur vaļņi
izveidoti divos līmeņos – 2 un 1 metra augstumā. Šie nocietinājumi apliecina pilskalna stratēģisko nozīmi un senatnes iedzīvotāju centienus aizsargāt savu teritoriju.
Dienvidrietumu pakājē atklātas senas apmetnes pēdas un atradumi, piemēram, dzelzs sakausējumu atliekas, kas papildina pilskalna vēsturisko stāstu, sniedzot ieskatu seno civilizāciju ikdienas dzīvē un darbībās šajā apvidū.
Perkūnkalns ir ne vien arheoloģisku pētījumu objekts, bet arī daļa no kultūras un dabas mantojuma, kas piesaista gan vēstures entuziastus, gan dabas mīļotājus, aicinot izzināt un piedzīvot šo unikālo vietu.