Pakretuones ūdensdzirnavas, vēsturisks celtņu komplekss, tika uzbūvēts 1850. gadā un agrāk bija daļa no Pervieniešku muižas Švenčoņu rajonā. Šī unikālā celtne, būvēta no apaļkoku baļķiem un pārsegta ar divslīpju jumtu, ir vienstāvu ēka, kas orientēta pretēji upei. Pēdējais dzirnavnieks – Juozs Baranausks no Ožkiņu ciema – vadīja dzirnavas līdz 20. gadsimta vidum, kad tās lauksaimniecības darbības samazināšanās dēļ kļuva nerentablas.
Pateicoties Lietuvas Nacionālās bibliotēkas (Martyno Mažvydo) darbinieku iniciatīvai, dzirnavas tika izglābtas no nojaukšanas. 1968. gadā, kad ēka
tika nodota bibliotēkai, tā tika atjaunota un sāka funkcionēt kā mācību bāze “Pakretuones ūdensdzirnavas”, kur tiek rīkoti dažādi profesionāli pasākumi, tostarp semināru cikls “LiLaEst”, kas vieno Lietuvas, Latvijas un Igaunijas nacionālo bibliotēku speciālistus.
2018. gada rudenī notikušais postošais ugunsgrēks nodarīja lielus zaudējumus dzirnavām, taču ēka tika atjaunota, un celtniecības darbi pabeigti 2021. gada vasarā. Mūsdienās Pakretuones dzirnavas turpina būt nozīmīgs Lietuvas Nacionālās bibliotēkas mācību un semināru centrs, piesaistot dalībniekus no dažādām valstīm.