Baznīcu projektēja zviedru arhitekts Kārlis Eduards Strandmans, un tā tika pabeigta 1905. gadā. Tā tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem Švėkšnas arhitektūras objektiem. Celtniecību finansēja Švėkšnas un Vilkēnas Plāteru dzimtas grāfi, būtisku ieguldījumu sniedza arī vietējie draudzes locekļi, apkārtējo draudžu iedzīvotāji un lietuviešu emigranti no ASV.
Baznīcā ir trīs gareniskās jomas, ko krusto transepts. Tās 65 metrus augstie torņi dominē pilsētas panorāmā.
Interjers ir greznots ar astoņiem altāriem, tostarp gandrīz 16 metrus augsto galveno altāri un kanceli, kas izgatavoti Purgera fabrikā Tiroles reģionā, Austrijā. Zem galvenā altāra atrodas kripta, kur apbedītas ievērojamas pilsētas personas.
Baznīcas pagalmu ar parku savieno unikāls arku veida gājēju tilts–viadukts, kas uzbūvēts ap 1885. gadu. Šī retā būve Lietuvā izceļas ar eleganto dizainu un vēsturisko nozīmi, papildinot baznīcas pievilcību un kultūras vērtību.