Aukštaitijas šaursliežu dzelzceļš, tautā saukts par "siaurukas", ir īpašs Lietuvas vēsturiskā mantojuma objekts, kas aizsākās 19. gadsimta beigās. Būvniecība sākās 1891. gadā, bet pirmais posms Švenčonēļi–Pastoviai tika atklāts 1895. gada 11. novembrī. Līdz 1898. gadam dzelzceļš sasniedza Panevēžu, un 1899. gadā sāka kursēt pirmie kravas un pasažieru vilcieni. Tolaik tīkls aptvēra 215 km, ar 42 lokomotīvēm, 70 pasažieru vagoniem un 130 kravas vagoniem.
Panevēžas attīstības aģentūra
Starpkaru periodā dzelzceļš būtiski ietekmēja Lietuvas ekonomiku, pārvadājot linu, speķi, miltus, sviestu
un arī ārvalstu preces. Tika izbūvēti jauni posmi – Panevēža–Jonišķēle un Pasvale–Birži –, kurus atbalstīja vietējās pašvaldības ar finansējumu un zemes darbiem.
Padomju laikā šaursliežu dzelzceļš tika aktīvi izmantots – dienā pārvietojās līdz 24 vilcieniem. Pēc neatkarības atjaunošanas tā darbība samazinājās, un kravu pārvadājumi beidzās 1999. gadā. Kopš 2001. gada tas darbojas kā vēsturisks tūrisma objekts. Mūsdienās 68,4 km garais maršruts no Panevēžas līdz Rubikiem aicina ceļot laikā, apmeklējot Taruškus, Raguvēli, Surdeģi, Troškūnus, Anīkščus un Bičioni.