Vēsturiskā un arheoloģiskā nozīme:
Moškēnu jeb Laukupēnu pilskalns ir izcils piemineklis pie Laukupes upes. Tā vēsture aizsākas 1. gadu tūkstoša p.m.ē. beigās un turpinās 1. gadu tūkstotī m.ē. Pilskalna nogāzes sasniedz 20–30 metru augstumu, un tam ir gandrīz taisnstūrveida plakne, kas bija nocietināta ar vaļņiem un grāvjiem. Arheoloģiskajos izrakumos atrasts līdz 1 metram biezs kultūrslānis ar vairāk nekā 470 atradumiem: akmens, dzelzs un bronzas darbarīkiem, māla veidnēm, vārpstiņām un dzīvnieku kauliem.
Laikā no 1909. līdz 1911. gadam L. Kšivickis pētīja lielu daļu pilskalna. Atklājās, ka pilskalns vairākkārt pārbūvēts – sākotnēji ovālā plakne tika paplašināta, vaļņi un bruģētie laukumi atjaunoti. Pie pilskalna atrasta apmetne (4.–13. gs.), kur
atklāta auklas keramika, rupji trauki, dzīvnieku kauli un sadzīves priekšmeti.
Kultūras nozīme:
Bez vēsturiskās nozīmes pilskalnam ir arī kultūras vērtība. Senāk šeit svinēti Vasarsvētki, kas bija nozīmīgs notikums vietējai kopienai. Šie svētki bija cieši saistīti ar meiteņu simbolisku pievienošanos pieaugušo pasaulei. Tie piesaistīja lielu apmeklētāju skaitu, padarot pilskalnu par nozīmīgu sabiedrisko centru.
Tūrisms un pieejamība:
Mūsdienās Moškēnu pilskalns ir pielāgots apmeklētājiem – ierīkotas koka kāpnes, margas un stāvvieta. Tā ir lieliska vieta, kur izzināt Lietuvas vēsturi, izbaudīt dabu un saikni ar senām tradīcijām. Pilskalns joprojām ir būtiska reģiona kultūras un vēstures sastāvdaļa, piesaistot gan vēstures entuziastus, gan tūristus.