Buividu reģions ir slavens ar savu bagāto vēsturi un kultūras mantojumu, un viena no tā ievērojamākajām personībām ir tēvs Mikolas Sopočko. Viņš pazīstams kā viena no galvenajām figūrām Viļņas vēsturē, cieši saistīts ar tādiem Baznīcas svētajiem kā Svētais Kazimirs un Svētā Faustīna, un viņa ietekme uz vietējo garīgo dzīvi bija būtiska. Kā Viļņas arhidiecēzes priesteris un zinātnieks viņš ievērojami veicināja gan akadēmisko, gan pastorālo darbu, īpaši cieši sadarbojoties ar Svēto Faustīnu Kovaļsku, izplatot Dievišķā Žēlsirdības vēsti.
Juodšiliai baznīca, kuras iesvētīšanu gaidīja vairāk nekā 80 gadus, ir dzīvs apliecinājums vietējās kopienas izturībai un ticībai. Būvniecību uzsāka uršuliešu māsas pirms Pirmā pasaules kara, un, lai arī tā tika pārtraukta, vēlāk celtniecība atjaunojās ar jaunu sparu, un šodien baznīca kalpo kā nozīmīgs kultūras un garīguma centrs.
Tēva Mikola Sopočko vārds ir nesaraujami saistīts ar Juodšiliai ciemu, kur viņš kara gados atrada patvērumu no vajāšanas.
Šeit viņš ne tikai turpināja savu darbību, bet arī sniedza palīdzību un garīgo atbalstu vietējai kopienai. Viņa mantojums dzīvo joprojām – Juodšiliai baznīca un hospiss, kas nosaukts viņa vārdā, ir dzīvi viņa darba piemēri.
Tēvs Mikolas Sopočko atstāja dziļu nospiedumu ne tikai Viļņā, bet visā Lietuvā. Viņa sadarbība ar Svēto Faustīnu Kovaļsku un ieguldījums Dievišķā Žēlsirdības vēsts izplatīšanā tiek novērtēts ne tikai kā reliģisks, bet arī kā kultūras mantojums. Viņu darbs joprojām iedvesmo cilvēkus visā pasaulē, un Mikola Sopočko vārds ir kļuvis par apustuliskā dedzīguma un garīgās literatūras simbolu.
Svētā Ignācija atlaidas un ikgadējie svētceļojumi no Buividu ciema uz Pričiūniem nav tikai reliģiski svētki – tie ir arī iespēja pieminēt un godināt šī reģiona svētos un svētlaimīgos, viņu ietekmi uz vietējo kultūru un kopienas garīgumu. Tas parāda, cik dziļi šīs personības ir iesakņojušās Lietuvas kultūras un garīgajā mantojumā, nododot to tālāk nākamajām paaudzēm.