Parks izveidots, lai uzlabotu teritorijas pievilcību un nodrošinātu labākus atpūtas un brīvā laika pavadīšanas apstākļus, vienlaikus saglabājot minimālu ietekmi uz vidi. Meža parkā izmantoti tikai dabīgi materiāli – takas klātas ar sacietējušu segumu, viena no tām ar koku mizām un ved gar baļķu un zaru krāvumiem. Šeit iespējams novērot arī unikālas dabas parādības, piemēram, Šneidera skarabeja kāpurus, kas dzīvo zem izžuvušo priežu mizas.
Pētījumi atklājuši, ka šī teritorija ir mājvieta 25 sauszemes un ūdens putnu sugām. 17 kokā uzstādītie būrīši sniedz drošu patvērumu putniem. Šeit iespējams dzirdēt žubīti, raibo mušķērāju, dziedātājstrazdu un melno zīlīti. Pie ezera krasta var novērot
gulbjus, lielos pīļu veidus un jūras kraukļus. Augu valsts arī ir bagāta – sastopami aizsargājami augi, piemēram, šaurlapu ugunspuķe un sarkanā plūškoka sugas.
Parkā ziemeļu pusē, ezera krastā, var baudīt mieru atpūtas vietās ar terasēm, kā arī novērot putnus ar binokļa palīdzību. Kāpnes, kas ved uz atpūtas laukumu, palīdz aizsargāt nogāzi no erozijas. Parkā atrodas arī senās Ignalinas ebreju kapsētas. Informatīvie stendi stāsta par Ignalinas pilsētas vēsturi un par šeit dzīvojušajiem ebreju tirgotājiem un amatniekiem. 1931. gadā Ignalinā dzīvoja 1538 iedzīvotāji, lielākā daļa no tiem bija ebreji, no kuriem holokaustu pārdzīvoja tikai apmēram 20, un daži pievienojās partizānu vienībām.