Buividu ciems, kas atrodas pašā pagasta sirdī un ir kļuvis par draudzes centru, kopš 2012. gada ar lepnumu nes savu ģerboni. Ģerbonī attēlotais briedis simbolizē apkārtējos mežus, savukārt sarkanā krāsa atspoguļo iedzīvotāju degsmi, drosmi un kaisli pēc brīvības un ticības ideāliem. Ģerbonī redzama arī Svētā Jura baznīca, kas uzsver Buividu kopienas garīgumu.
Ciemata unikalitāti izceļ divi arhitektūras dārgumi: iespaidīgā Svētā Jura baznīca un Svētā Floriana kapela, kas atrodas baznīcas dārzā. Baznīcas arhitektūru raksturo vieglā mūra konstrukcija un astoņstūra plānojums, kas priecē acis ar savu savdabību un arhitektonisko eleganci. Kopā ar kapelu tā veido unikālu arhitektūras ansambli, kas atzīts par valsts kultūras mantojuma objektu.
XVIII gadsimta beigās Mikolas Radziševskis uzsāka šo svēto ēku celtniecību, nodibinot Svētā Jura draudzi un papildinot ainavu ar meistarīgu arhitektūru.
Papildus tam Pričiūnu ciemā esošā Svētā Ignācija kapela, kas arī
pieder Svētā Jura draudzei, ir pazīstama ar ikgadējām atlaidām, kuras pulcē ticīgos no visas valsts. Kapela kalpo kā kultūras centrs, piesaistot lūdzējus visā valstī.
Buividu apkārtne ir bagāta ar daudziem arheoloģiskajiem objektiem. Rēvas pilskalns un citas vēsturiskas vietas liecina par senajiem dzīvesveidiem un kultūru šajā reģionā.
Svētā Jura gods ir nozīmīgs gan Buividu, gan plašākā reģiona kultūrā, atspoguļojot šī aizbildņa un karavīra garu. Svētā Jura baznīca kā svētvieta simbolizē šī svētā vērtības un vēsturi.
Blakus baznīcai esošā Svētā Floriana kapela izceļas ar savu piramīdveida arhitektūru un ir svarīgs reliģisks un kultūras objekts, kas atgādina par šīs ģimenes un kopienas vēsturi.
Tatāru kopienas ieguldījums Lietuvas vēsturē un kultūrā ir ārkārtīgi nozīmīgs, un mošeja Četrdesmit Tatāru ciemā ir dzīvs liecinieks šim mantojumam, atspoguļojot islama ticības un kultūras klātbūtni Lietuvā jau kopš Vītauta Diženā laikiem.