Viešvēnu baznīca ir nozīmīgs vēsturisks un arhitektūras objekts Lietuvā. Pirmā baznīca Viešvēnos tika uzcelta 1758. gadā, bet jaunā koka baznīca tika uzbūvēta 1852. gadā. Būvniecības iniciators bija priesteris Domininks Styrbinskis, kurš ieradās Viešvēnos 1848. gadā. Ar viņa pūlēm un vietējo iedzīvotāju finansiālu atbalstu jaunā koka baznīca tika uzcelta laikā no 1850. līdz 1852. gadam, un, neskatoties uz vairākiem remontdarbiem, tā ir saglabājusies līdz mūsdienām.
1907.–1908. gadā priesteris Vladislavs Tomaševičs sāka centienus atdalīt Viešvēnu draudzi no Telšu draudzes, saņemot atbalstu no vietējās muižniecības un draudzes locekļiem. Taču šis process ievilkās, un tikai 1924. gadā tika oficiāli nodibināta
patstāvīga Viešvēnu draudze. Pēc ugunsgrēka 1902. gadā, kurā nodega mācītājmuižas ēkas, tās tika pārbūvētas no jauna laika posmā no 1903. līdz 1906. gadam, pievienojot baznīcai priekštelpu, jaunu sakristeju un zvanu torni. Pēc Otrā pasaules kara priesteris Jons Kauneckas atjaunoja zvanu torni un pārkrāsoja baznīcu. Par šo darbību padomju vara viņam aizliedza kalpot Viešvēnu baznīcā un draudzē.
Šī koka baznīca raksturojas ar tautas arhitektūras formām un ietver neogotikas stilistiskus elementus. Tai ir taisnstūrveida plānojums, viens tornis un piebūvēta sakristeja. Iekšpusē atrodas trīs altāri. Baznīcas pagalms ir iežogots ar akmens mūri un tajā atrodas neliela kapela, kas ir svarīga šī kompleksa daļa.