Platelju Sv. Pētera un Pāvila baznīca ir viena no senākajām koka svētnīcām Lietuvā, uzcelta 1744. gadā. Blakus tai atrodas 19. gadsimta koka zvanu tornis. Baznīca ir saglabājusi daudz vēsturisku artefaktu, tostarp vērtīgas gleznas, liturģiskos tērpus un piederumus. Katrs artefakts, piemēram, metāla biķeris, 18. gadsimta glezna "Sv. Anna", 19. gadsimta darbi "Svēta Ģimene" un procesijas krusts, ir atzīts par mākslas pieminekli. Platelju muižas īpašniece Marija Šuazela-Gufjē ir apbedīta baznīcas dārzā.
Baznīcas arhitektūra, lai gan vairākkārt atjaunota, ir saglabājusi savu autentiskumu. Tā sniedzas līdz 15. gadsimtam, kad to izveidoja Staņislavs Kesgaila, un ar laiku tā kļuvusi par liecinieci kultūras un vēstures notikumiem. Arheoloģiskie atradumi uz Apvalioji
kalna liecina, ka pirmā svētnīca šeit varēja būt uzcelta pat pirms Žemaitijas kristianizācijas.
Kopš 1741. gada, kad enerģiskais mācītājs Juozaps Vaitkevičs sāka kalpot Platelju baznīcā, līdz mūsdienām šī baznīca ir slavena ar savu bagāto vēsturi un arhitektūras unikalitāti. Interjeru rotā baroka altāri, izcili rokoko dekori un vērtīgas gleznas, kas tiek uzskatītas par brīnumainām un svētceļniekiem dāvā žēlastību.
Baznīcas dārzā atrodas zvanu tornis un dzīvo leģendas par zvanu, kas nogrimis ezerā, bet ik pēc 300 gadiem it kā uzpeld, piešķirot Platelju svētnīcai noslēpumainību un mistiku. Šī vieta, ko kopj garīdzniecība un kopiena, turpina savu svēto misiju, būdama viens no svarīgākajiem kultūras un garīguma centriem Plateljos.